maikls
|
16.02.2009. - 20:22:06
Runājot plašāk par svētkiem... Man ļoti patīk Ziemassvētku noskaņa, Ziemassvētki un Jāņi ir vienīgie svētki, kuri man liekas jēdzīgi, kuru tradīcijas un rituāli man patīk. Es tos parasti svinu, jo Ziemassvētku noskaņai vajag tumšos ziemas vakarus un - vēlams - arī sniegu, un tikai uz Ziemassvētku laikā es tirgū varu nopirkt egli un tikai šajā laikā cilvēku, kas savā dzīvoklī stūķē lielu egli, neuztver par jukušu. :D Man tomēr citu cilvēku viedoklis vēl kaut ko nozīmē. :) Tāpēc šos svētkus es svinu atbilstoši kalendāram, lai gan Ziemassvētku dziesmiņas mēdzu klausīties arī vasarā, un pirms pāris gadiem piparkūkas cepu karstākajā vasaras dienā.
Bet Valentīndienā, Mātes dienā, dzimšanas dienā galvenais rituāls ir tuva cilvēka apsveikšana un apmīļošana. Un to nu gan nav problēmu darīt jebkurā gada dienā. Ja tu spēj izbrīvēt tikai šo vienu, kalendārā atzīmēto dienu gadā - tad kas tā tev pa dzīvi, vajag steidzami kaut ko mainīt un sākt dzīvot kā saprātīgam cilvēkam pienākas. Ja tikai šajā, kalendārā atzīmētajā dienā Tev uznāk vēlme apmīļot sev tuvos cilvēkus - tad vai tā vispār ir mīlestība?
Nav normāli, ja uzmanības veltīšanu tuvam cilvēkam izceļ kā kaut ko īpašu un atzīmē vienu vai vairākas dienas gadā, kad tas ir jādara. Tas ir apkaunojoši. Tā ir liekulība, izrādīšanās, jūtu falsifikācija, teātris. Arī valsts svētki. Šādi svētki ir nepieciešami tikai slimā sabiedrībā, kur viss ir mākslīgs, kur cilvēki ir nelaimīgi un apspiesti, tad nu viņiem tiek iedotas pāris svētku dienas kā kompensācija, kā samaksa par verdzību.