naivs, balts un pūkains jautājums / 20

rendija | 05.05.2008. - 21:16:43 | Views: 8179

kadēļ daži vīrieši, kuri definē sevi kā homoseksuālus, agrāk vai vēlāk izrāda vēlmi skūpstīties ar sievieti, iegūt viņu... Kaut pašam, varbūt, mājās draugs gaida, vai ir mīļākais. Kaut zvēr, ka ir homoseksuāls... Un, varbūt, pēc visiem parametriem tāds ir.

Vot nesaprotu!

gebels | 06.05.2008. - 21:49:39

ha, a kapeec naturaalas sievietes iemiilas gejos ?

rendija | 06.05.2008. - 23:02:57

ui, bērni, daži no jums man īslaicīgi palikāties bišk infantīli. Sorry :).

Bez tam, vai tad es teicu, ka mani kads skūpstījis? Un, Grif, ir atšķirība starp buču un skūpstu. Mde.

Man kauč kā nav gribējies ar geju skūpstīties, nedz tādu iegūt. Vot i spriežu, ka vīrieši paliek vīrieši, kauč zili vai nezili. :P

rendija | 06.05.2008. - 23:27:15

hmm, bet tā viena versija par to, ka tā ir tāda neapzināta vēlme uz pēcnācējiem, tā gan man patika. Un vēl tā, ka varbūt tieši tobrīd, homoseksuāls it kā, vīrietis meklē sevī atpakaļceļu pie tradicionālajām attiecībām. Kaut kas mīļš tāds ir abās versijās... :)

Un Janis202, kaut kūleni met, biseksualitāte pastāv. Še tikai Wizard pietrūkst...

dolcega20 | 07.05.2008. - 00:14:44

Piekritīšu emo, tikai otrādā virzienā - džeku var pa pālim nobučot, kad gribās.

kinderbueno | 07.05.2008. - 01:07:26

es visu laiku domāju, ka mani piesaista tikai vīrieši. bet pēdējā laikā man ir vēlme pamēģināt ar sievieti.. :)) nezinu kāpēc... bet varbūt tiešām tā ir instinktīva vēlme pēc bērna.. hmm...

janisl202 | 07.05.2008. - 01:44:51

Nezinu gan... Personīgi man patīk, ja starp mani un sievieti ir vismaz divu metru distance... Ne vienmēr tas ir iespējams un tad nākas just diskomfortu. Lai kā arī nebūtu - sevi nespēju iztēloties ar sievieti.

Par biseksualitāti - protams, visi runā, ka ir, bet es zinot daudzus netradicionālus cilvēkus, nezinu nevienu tādu. Kāds uz pasaules gan jau ir, jo vienmēr pastāv izņēmumi, bet nedomāju, ka tā parādība būtu izplatīta, jeb būtu ko tādu redzējis.

Runājot par instinktiem - es nekad neesmu jutis vēlmi pēc bērniem, es gan esmu par to domājis tīri teorētiski, bet nekad neesmu jutis vēlmi pēc tā, patiesībā nespēju sevi iztēloties tēva lomā - manuprāt tas būtu kas dziļā pretrunā ar manu būtību. Es domāju,ka bērnus pārsvarā vēlas tie, kam dzīve nav izdevusies un tādēļ vēlas caur saviem bērniem realizēt to, ko pats nav spējis... bet es esmu cilvēks, kas visu izdara pats, mana dzīve nav ideāla, bet es neko nenožēloju un otreiz dzīvojot visu izdarītu tāpat. Tādēļ arī neredzu iemeslu sevi pavairot, tāpat tā fiziskā kopija garīgi būs kas pilnīgi svešs man.

rendija | 07.05.2008. - 01:58:05

muļķības. To tu nevari zināt līdz brīdim, kad ieraudzīsi to mazo kunkulīti, kurš ir daļa no tevis... Ko jutīsi un, kas būs.

janisl202 | 07.05.2008. - 02:03:42

Es tikai zinu, ka skatoties uz citu bērniem es nejūtu pilnīgi neko. Citi pieaugušie ieraugot bērnus sāk izturēties dīvaini, nekad man nav izdevies to parādību saprast...

rendija | 07.05.2008. - 02:11:29

es izturos dīvaini. :)), šodien palūdzu atļauju paturēt vienu mazuli... Sen jau nebiju zīdaiņus auklējusi. A viņš tik gudrām actiņām, nopietns tāds bebītis. Ehh...

Zinu vienu keksu, kurš teica, ka bērnus necieš, atspārdītu visus ka tādas vardes. :), bet nu- tētis, kurš dievina savu mazuli. Tā ka nekad nesaki nekad... kaut kā tā.

venuss | 07.05.2008. - 10:05:58

Tur jau tā lieta , ka viss mainās . Gan zvaigžņu un planētu stāvoklis , gan cilvēka intereses . Ja kāds saka , ka viņš negrib pārmaiņas , tad ir jau neglābjami vecs . Un gaida pēdējo zvanu .

grifs | 07.05.2008. - 11:09:21

Ai Jāni, Jāni... Labi -dosu tev atlaidi un ļausu tev būt 100% bezbērnu homoseksuālim :D.
Taču es tev nepiekritīsu nevienu brīdi, ka bērnus vēlas tikai vecaki, kas nav piepildījusi savu dzīvi. Ko atd lai saka apr vecakiem, kas par tadiem kļūst nejausības pēc? Bet mana gadījumā. pašlaik es protams īsti nevaru teikt, ka tūdaļ būtu gatavs bērnam - tas drīzāk ir situācijas līdz galam neizmodelešanas jautajums - kā nu tas būs. bet es noteikti varu teikt to, ka es jūtos pietiekosi daudz izdarījis dzīvē, pietiekosi piepildījis savu dzīvi, lai es gribētu un spētu sniegt savu artavu jaunas dzīvības radīšanai, par ko rupēties. Kā jau teica Rendija - kamēr tu neturi rokās savu bērnu, tikmēr tu nevari zināt, kadas būs tavas izjūtas.
Un te daudzi, manuprāt, parsteidzīgi runā par to, ka ar sievieti nekā, neko, nekad. Sieviete ir tāds pats cilvēks kā ikviens cits, tikai atsķiras dzimumorgāni un tapec es pats, sevi uzskatītams par 100% geju tomēr neizslēdzu domu, ka tai pašai bērna ieņemšanai neizvelētos māksligo apaugļošanu, bet gan klasisko variantu, jo lai arī pret sievietem man jūtas nerodas, tas nebūt nenozīmē, ka nevar būt uzbudinajums. tac pret palagu berzējoties arī var beigt - kapēc lai ats nebūtu iespejams ar sievieti?
Man tas liek mazliet padomāt par to, cik daudz aizspriedumu ir mūsos pašos, cenšoties pasaulei pieradīt, ka homoseksualitate nav mainama, lai gan seksualitate mums visiem varētu būt dota no vienādam izejas pozīcijām, tikai atkarīgs ir tas, kā kaleidoskopa stikla gabaliņi sakrīt čupiņā, kas arī veido , katra cilvēka individuālo seksualitāti.

Vispār - Rendij - tev žetons par šo diskusiju - manuprāt ļoti interesanta :).

maikls | 07.05.2008. - 11:33:49

Manuprāt, atbilde slēpjas attiecību (ne)esamībā - neesmu novērojis, ka precētiem vīriešiem, kuriem ir lieliska kopdzīve ar sievu, rastos vēlme pamēģināt ar vīrieti. Un tas pats ir pretējā virzienā. Ja ir stabilas, laimīgas attiecības, tad nav vēlmes kaut ko mainīt: ja jau ir labi, tad kāpēc jādomā par kaut ko citu, kas galu galā var nebūt labi? Vēlme pēc pārmaiņām var rasties tikai tad, ja esošā situācija neapmierina. Ja cilvēks meklē laimi, bet neatrod, tad ir loģiski, ka viņš mēģina jaunus un jaunus ceļus, - ja nekas neizdodas ar vīrieti, tad mēģina ar sievieti. Tā ir cilvēciska tieksme pēc laimes.

Šķiet, arī šīs diskusijas dalībnieki, kuri runā par pārmaiņām, interešu maiņu u.tml., ir cilvēki, kuriem nav stabilu attiecību. Un ja cilvēks nezina, kas viņu dara laimīgu (jo nav šādas pieredzes), tad ir loģiski, ka viņš meklē, izmēģina ko jaunu, atkal meklē un atkal izmēģina ko jaunu. Tiesa, laimes meklējumi parasti ir neveiksmīgi, jo vairums cilvēku to meklē kaut kur ārpus sevis; cer, ka to atnesīs kāds princis vai princese, bet dzīvē tā nekad nenotiek un laimi var atrast tikai sevī. ...

maikls | 07.05.2008. - 11:44:54

Savukārt savu bērnu radīšana ir briesmīgs egoisms.

Pirmkārt, pati vēlme pēc SAVIEM bērniem ir egoistiska un dzīvnieciska - cilvēkam obligāti gribas savus bērnus, kas piederētu viņam, kurus viņš varētu izaudzināt pa savam prātam, caur kuriem piepildīt savas vēlmes, caur kuriem stiprināt savu pašapziņu un palielināt vērtību savu un citu cilvēku acīs.

Otrkārt, pasaulē ir tik daudz bāreņu, kuriem dzīve lemta nabadzībā un izmisumā. Ja cilvēks patiesi vēlas rūpēties par kādu citu, tad loģiski būtu izvēlēties kādu no šiem bērniem. Šāda rīcība būtu patiesa cilvēkmīlestība un nesavtība.

Treškārt, pasaulē jau tā ir pārapdzīvotības problēmas un vai patiešām vajag vēl ieguldīt savu artavu šīs problēmas palielināšanā? Kādā pasaulē tad būs spiesti dzīvot bērni - pasaulē, kurā ir nebeidzami konflikti par dzeramo ūdeni, pārtiku, zemi un tīru vidi.

Ceru, ka manis teiktais ļaus uz šo lietu paskatīties no otras puses. ;)))

venuss | 07.05.2008. - 12:41:21

Maikl ! Nevajag likt vienā katlā loģiku un vēlmi pēc bērniem . Tavi argumenti neiztur nekādu kritiku .
1/ pieņemot svešu bērnu nekad nevar zināt viņa ģenētiskās un iedzimtās novirzes ;
2/ vienmēr pastāv risks , ka pieņemtais bērns neatzīs audžu vecākus , bet absurdi meklēs savus ģenētiskos .
3/ Pašiem radīt bērnus ir cilvēka prioritāte , un ja nu galīgi nekā , tad var meklēt kaut ko no malas .
4/ Latviešiem nedraud pārapdzīvotība , tas drīzāk ir nācijas pastāvēšanas būt vai nebūt jautājums .
Vai kāds nezin kā sauc tos cilvēkus , kuriem ir fobija pret bērniem ?

janisl202 | 07.05.2008. - 13:10:00

venuss - katram ir savas ģenētiskās novirzes un kas to lai zin vai tavējās būs labākas par tā adoptējamā bērna. Neviens nekad nav mēģinājis nodoties bērnu radīšanai zinātniski, tādēļ patiesībā neviens īsti nezin kas kurā slēpjas, pat ja tev nav acīmredzamu defektu, tas nenozīmē, ka tie neslēpjas gēnos, gaidot vien brīdi savai izpausmei. Slimi bērni dzimst arī labās ģimenēs un pagaidām nepastāv līdzekļi kā šo risku mazināt. Patiesībā par jau piedzimušu bērnu var uzzināt vairāk kā par vēl neieņemtu, vismaz lielus defektus var konstatēt uzreiz.
Audžu vecākus bērns neatzīst divos gadījumos - ja adoptēts tādā vecumā, lai atcerētos īstos vecākus, šajā gadījumā pirms adopcijas jau ir jāpārliecinās vai veidojas psiholoģiskā saikne ar bērnu. Savukārt ja bērns neatceras savus vecākus, tad to meklēšana droši vien notiktu vien sliktu audžu vecāku gadījumā, ar šo vārdu saprotot ne vien bezcerīgus dzērājus, bet arī tos, kas savam audžubērnam nevar atrast laiku. Protams, vienmēr pastāv risks, ka bērns nepieņem, bet tāds risks ir arī ar savējajiem bērniem, cik nav bēguši no mājām, piemēram.
Bērnu radīšana arī nav prioritāte - prioritāte ir būt labam cilvēkam, dzīvot tādu dzīvi, lai rezultāts būtu pozitīvs, lai pēc savas aiziešanas varētu teikt, ka atstāju labāku pasauli kā tā bija kad ienācu. Viena pati bērna radīšana bez labas audzināšanas un mīlošas ģimenes, neko nenozīmē.
Izmiršana Latvijai nedraud - sugas nemēdz izmirt līdz pēdējajam eksemplāram, īpaši jau cilvēki, kuru tehnoloģijas neapšaubāmi rada priekšrocības salīdzinājumā ar citām sugām. Jo mazāk būs cilvēku, jo vairāk resursu uz cilvēku, tātad labāka dzīves kvalitāte. Patiesībā ar dažiem tūkstošiem pilnībā pietiek, lai neko nezaudētu.

janisl202 | 07.05.2008. - 13:15:58

grifs - izklausās, ka Tev ir vienalga kādā caurumā beigt, man piemēram - nav. Ja nejūtu dziļas simpātijas, nemaz neizskatu iespēju stāties seksuālos kontaktos un ar sievietēm labākajā gadījumā es varu sarunāties. Turklāt mākslīgā apaugļošana dod ne sliktākus rezultātus kā dabīgā, patiesībā tā pat ir higiēniskāka.

emo | 07.05.2008. - 13:53:32

dolcega20, skat kaads mums jauks kompromiss sanaaca:D paskat kaa paareejie te plosaas! ash nelabi metaas, ku nopietni!:D

maikls | 07.05.2008. - 14:03:41

Venuss, mana galvenā doma bija cita - pasaulē ir miljoniem bērnu, kaimiņiem, paziņām, draugiem, radiem ir bērni, un šajā kontekstā vēlme pēc saviem bērniem ir diezgan egoistiska. Nav jāpieņem svešs bērns, jāpriecājas par bērniem, kuri ir visapkārt, un, ja ir tāda vēlēšanās rūpēties par bērniem, tad var rūpēties par viņiem, nevajag speciāli radīt savus.

Tas laikam vairāk ir jautājums par spēju sevi izjust kā sabiedrības, cilvēces, dabas, Zemes daļu, nevis kā no citiem nošķirtu indivīdu, kuram nav nekādu dziļu saišu ar citiem. Nedomāju, ka savas dzimtas vai pat tautas izdzīvošanas jautājums ir primārāks par cilvēces nākotni. Manā skatījumā visi cilvēki ir vienlīdzīgi, neviens nav labāks par citu, tāpēc rūpēties par konkrētu cilvēku grupu un nerūpēties par citiem ir liekulīgi. Bērni ir visu cilvēku bērni, neviens bērns nav vecāka īpašums, lai gan šāda tumsonīga attieksme joprojām ir izplatīta.

Tas, ka man ir gadījies piedzimt Latvijā un latviešiem, nenozīmē, ka Latvija ir labāka valsts un latvieši ir labāka tauta nekā citas. Uztraukties par Latvijas tautas skaitliskumu laikā, kad pasaule mokās ar pārapdzīvotību, manā skatījumā ir ļoti nesaprātīgi. Katru dienu mirst tūkstošiem cilvēku no bada, dabas katastrofām u.c. - šīs lietas ciešā mērā ir saistītas ar lielo cilvēku skaitu, kad trūkst resursu, trūkst drošu mājvietu. Un šo cilvēku dzīvības novērtēt kā mazāk svarīgas nekā kaut kādas idejas (latviskums, Latvijas valsts... ), kas ir tikai prāta radītas domas un tēli, ir ārprātīgi. Manā skatījumā nevienas valsts ideja nav pat viena cilvēka dzīvības vērta, lai gan vēsturē šo ideju dēļ ir nogalināti miljoniem cilvēku.

venuss | 07.05.2008. - 14:58:16

Vēlreiz par to pašu .
" Vēlme pēc saviem bērniem ir egoistiska »... Kur nu vēl absurdāk ! Lai citi rada bērnus , tos audzinā , rūpējas , bet es stāvēšu malā un pagaidīšu rezultātu . Un ja nu visi mēs tā ?
... "bērni ir visu cilvēku bērni " ... Nekā nebij ! Bērns nav kaut kas visiem ne- piederošs un kopīgs kā lielā kolhozā , bet gan konkrētiem vecākiem . Un nevis kā privātīpašums , bet ģenētiskais turpinājums un dabiska nepieciešamība vairoties .
Katram parastam mirstīgam ir vēlme pēc savas ģimenes , nācijas , valsts , teritorijas . Vai tas būtu Polinēzijas aborigēns , vai Angļu aristokrāts . Un kosmopolīti var tikai parazitēt uz citu tautu rēķina . Dažādu mentalitāšu , valodu , kultūru , tradīciju u.c. sajaukuims vienā vietā rada tikai haosu un nesapratni . To jau laikam piedzīvoja Bābeles torņa celtnieki . Man jau sāk likties , ka Maikls ar savu komentu tikai provocē , un tā nemaz nedomā .

emo | 07.05.2008. - 15:35:53

te gandriiz vai politiskaas debates..:D