ad... / 40

reiz | 27.10.2016. - 19:50:50 | Views: 6009

pieļauju, ka tēma triviāla un garlacīga. tomēr, uzstājīgi sākusi atkal zvanīties depresija. ar visādiem terapeitiem līdz šim nekad nav nostrādājis. ja nav nekādu, piemēram, miega traucējumu vai trauksmes, kādi anitdepresanti jums palīdz eventuāli īslaicīgai periodiskai lietošanai bez visādiem akumulācijas un ilgas nokāpšanas periodiem?

reiz | 30.10.2016. - 00:32:19

es laidu muļķi attiecībā uz tiem dakteriem un ceru, ka nejauši neaizvainoju.

martinicus | 30.10.2016. - 03:05:06

  es jau sapratu, kāpēc tur bija tas smailijs. Tikai tā, pavilka mani atkal uz filozofiju.

druumais | 30.10.2016. - 08:25:17

Lasu šo visu un brīnos... Sapņi, sapnīši, depresijas...
Mīlīši, norukājiet dienu fiziskā darbā, vakarā "izslēgsities" vēl pusceļā līdz spilvenam! Un neviens sapnis tuvumā nerādīsies, par kaut kādu atcerēšanos nemaz nerunājot.

reiz | 30.10.2016. - 08:40:23

druumais, kādam ir jānodarbojas arī ar tām dranķa intelektuālajām profesijām. tad nu upurējos ))

ja par mani konkrēti, tad samērā regulāri izdzenu sevi treniņos tā ka nav spēka pēc tam līdz mašīnai aizvilkties. ne vienmēr tas funkcionē bez ierunām

reiz | 30.10.2016. - 09:08:34

redz es te tagad skatos uz savu suni. noskrējām krosu un viņš aizgāja gulēt. visticamāk līdz kādiem trijiem, četriem, kad sagribēs rīt. cilvekiem mēdz būt sapistākas smadzenes.

stelss | 30.10.2016. - 12:08:06

Martinicus, a Tu vakarā pēc darba ņem grābekli, ej uz mežu un grāb lapas!!! Svaigs gaiss, dabas skaņas, kukainīši, dzīve knosās... Strādājot izfantazēsies, nogursi un patīkami garīgi būsi atpūties! Ja nu vienīgi mežsargs augumā neuzbrauks - nakujam te rosies!!!  

    Tagad saprotu, kāpēc jums tās depresijas... Aiz neko darīt sadomā visādas fīčas!!!

reiz | 30.10.2016. - 13:18:37

man liekas, ka ideāli ir uzpīpēt zāli un tikai tad sākt grābt

stelss | 30.10.2016. - 13:52:21

A tas laikam pat būs jivtīgāk!!! It sevišķi, kad ments pienāks un apjautāsies, koa te grābjam!!!

martinicus | 30.10.2016. - 14:07:52

@stelss - neticēsi, bet es no bērnības esmu pavisam lauku puika - visu dienu dzīvoju pa āru, pa siena talkām, pa dārziem, pa kūti. Taču tas neko daudz nelīdzēja, jo kamēr krauj sienu, smadzenes tik un tā turpina vārīties. Un gala beigās man lauku darbi tā apnika, ka izvēlējos pilnībā nesaistītu profesiju,

Bet sapņi ir laba lieta. Es tikai kādas pāris reizes mūžā esmu nogulējis nakti "bezfilmā" - vakarā aizgāju gulēt un atvēru acis jau rītā, un likās, ka pagājušas tikai pāris sekundes. Bet man tā sajūta nepatika, likās, ka kāds ir atņēmis man gabalu no dzīves. Nakts dzīves   Ar sapņiem ir interesantāk.

reiz | 30.10.2016. - 15:01:57

tas gan, manuprāt, ir nedaudz destruktīvi. uz sitienu neatceros kāpēc, bet dziļā miega fāzes esot nepieciešamas.

reiz | 30.10.2016. - 15:35:15

šajā sakarā, atcerējos vienu paziņu, kas katru dienu konkrēti cenšas iet gulēt ļoti precīzā laikā, lai tikpat precīzi sasniegtu dziļā miega fāzi, jo tādos un tādos pulksteņos tiekot pārlādēta informācija. un man liekas, ka viņš to domā nopietni. vērojot šīs personas līdzsvarotību, savāktību, iekšēju brīvību komplektā ar sabiedrībā vispārpieņemto veiksmīga indivīda statusu, dažreiz pat es uz šito mēģinu pavilkties.

reiz | 30.10.2016. - 17:50:27

banali. patiesiba man ir japasaka liels paldies

1/ martinicus, kas uzvedinaja iecekot sapnus,
2/ citiem, kuriem par spiti punkta 1/ ierosmi nemu vera,
3/ vienam cilvim, kas kkad teica, ka tad kad ir drankigi vins skatoties dzivi no malas ka filmu.

vienmer esmu uzskatijis, ka emocijas ir prieks lohiem un materials salkanam kino. jo mazak, jo labak. satiku vienu cilveku. un driz sakas visas ziepes. pretiga avarija un dabuju tris menesus pavadit horizontali ar loti limitetam iespejam sevi apkalpot. un tas cilveks visu risinaja un faktiski viss bija vislabakaja kartiba. un praktiski uzreiz pec tam, kad ballite vareja tikai sakties, vins strauji pusgada laika preteji prognozem aizgaja ar onkologiju. nezinu kapec, bet mes sarunajam, ka izliksimies, ka ta visa nav. neviens nedriksteja zinat utt. viss jau bija tehniski tiri labi, es daudz stradaju, lidoju majas pa brivdienam. normala dzive. pec tam nekadas seras. nekas. business as usual. ta bija sarunats. nu tur kremacija, pelni jura, tik talu gan netikam, jo sacelas vejs un nacas izkaisit atrak daugava. un tagad jau vairakus gadus tas sapnis-murgs. bezgaliga un bezjedziga vainas sajuta, kas laikam palaiz depresnaku. jaizdoma ka sito palaist vala un rit jaaizbrauc uzsist bumbu, jo mums ta patika spelet tenisu un kaut kad aizbraukt paskatities ny open.

paldies 1/, 2/, 3/.