kaadskautkur
|
09.03.2018. - 22:58:23
Es atļaušos izteikties par tēmu
Man kā introvertam (vai arī pareizi ir intraverts? skatos, ka internets par šo lauž šķēpus) patīk uzklausīt citu dzīvesstāstus un pieņemt bez īpaša nosodījuma un saprotu visādus klusos un "malā nostumtos" dīvaiņus. Taču, tā kā esmu arī diezgan egocentrisks (saskaitiet, cik šajā tekstā ir "es"), tad neprotu īsti sniegt "atgriezenisko saiti", tāpēc galu galā no izrunāšanas un parunāšanas nekas labs parasti nesanāk - es tik klausos, ko otrs runā, un dziļdomīgi, bet atbalstoši klusēju. Vai arī mēģinu pavilkt uz ironiju, uz "uztver to vieglāk", jo pašam arī tā viegluma reizēm pietrūkst.
Tā ir tā mūsu sociālā patiesība - mēs viegli kuļamies par politiku, sadzīvi un sīkumiem, bet par svarīgāko klusējam, jo baidāmies, ka mūs kāds ievainos, uzkāps uz varžacīm, sabradās. Aizsardzības rīki - "nelien man dvēselē", "nečakarē smadzenītes", un atkal mēs runājam par nodokļiem, Rimšēviču un atlaidēm, bet nevis to, kāpēc nejūtamies kaut cik "laimīgi".
Ieteikums fimint - pamēģini savu stāstāmo izteikt kādā mākslas veidā - dzejā, mūzikā, zīmējumos. Sāpes var arī būt skaistas, ja tās izkrāso.