rendija
|
04.07.2007. - 00:49:36
ehh, ņju kuru te interesē klīniskā aina? Neviens garīgi slims cilvēks nekad no laba prata neatzīst, ka ir traks. :), vai ne? Un, es, kā jau pilnīgi vesels cilvēks, parunāšu tik par neparastā tēmu tālāk. :D
Nāk prātā lauki.Dzīvoja kādus 7 km prom no manas mājas tāda tante. Tjip, mantojusi raganas spējas. Nu, lūk, pie manis mēdza ciemoties tā brīža draudzene. Vienā šadā ciemošanās reizē viņai pazuda pulkstenis pa ceļam uz manu māju. Nu neko, škrobe liela, smuks pulkstenis bija, bet nu nav, tad nav.
Pēc nedēļas es saņemu vēstuli no tā tantuka, raganas vrode, lai es ar draudzeni nākot pēc kaut kā, kas manai draudzenei piederot.
Nu, tas tantuks manu draudzeni nekad nebija satikusi. Pat, ja viņa atrada to pulksteni uz ceļa, kā varēja zināt, kam pieder?
Aizgājām pec tā rokaspulksteņa. Draudzene negribēja nākt mājā, iegāju es, bet tantuks man saka, ka nē, es pulksteni nedrīkstot ņemt. Lai ņemot tā, kurai pieder pati savam rokām. Jautāju- kādēļ, viņa man atbildēja, ka neesot manai draudzenei sirds skaidra :)).
Jautāju, kā viņa zinājusi, kam pulkstenis pieder. Protams, sakarīgu atbildi nesaņēmu.
Hm. Stāsts gan ne mistisks, nedz noslēpumains. Vnk laukos, manā pusē tādu tantiņu svalik bija kādas pāris. :D, atcerējos vienu komisku stāstu, bet, lai paliek...