janisl202
|
12.10.2008. - 14:00:05
Es to vēlos pirmām kārtām, lai sakārtotu īpašumtiesības, citādi ja kas ar mani notiek mans mīļums var nonākt lielās problēmās, jo ļoti iespējams, ka ne visi mani radi ir mierā ar manu homoseksualitāti un tiesāties par mantojumu ar cilvēku, kurš oficiāli nekas nav tiešām var ļoti reāli.
Otra lieta, ja es vai mans mīļums nonāk slimnīcā, smagā stāvoklī, tad otrs tur netiks ielaists, ja nebūs nekādas likumiskas radniecības.
Trešā lieta ir aizbildniecības jautājumi... Pagaidām par bērniem es gan nedomāju, bet ja par to izšķirtos... Protams, tikt pie bērniem var arī tad, kad likums to nereglamentē - ir pietiekami daudz caurumu tur, bet problēma ir tā, ka ja kas notiek ar bioloģisko vecāku un otrs nekas neskaitās, tad sanāk absurda situācija, ka abi audzināja, bet reāli kandidēt uz aizbildniecību tas otrais nevar, nemaz nerunājot par staigāšanu uz vecāku sapulcēm, tikšanu pie bērna slimnīcā un daudzām citām nemaz ne retām parādībām.
Ceturtā lieta ir morāla - es vēlos lai valsts beidzot mani atzīst, atzīst, ka es eksistēju, ka man arī ir jūtas, ka man arī ir tiesības reģistrēt savas attiecības un nevis jābūt diskriminētam salīdzinājumā ar citiem tādiem pašiem pilsoņiem, kuriem paveicies piedzimt par priviliģēto heteroseksuāli.
Ja runā par mīlestības apliecinājumiem, tad tiem nav vajadzīgas nekādas reģistrācijas - vai nu kādu mīli vai nu nē un ja nemīli - nekādas cermonijas un formalitātes to neizmainīs.