Skarbi vārdi kā pārbaudijums...

toujour | 16.11.2009. - 22:12:59 | Views: 1900

Vai uz pirmo atzīšanos mīlestībā drīkst reaģēt ar skarbiem, noraidošiem vārdiem. Tikai tāpēc lai pārbaudītu vai tie ir patiesi.
Vai pēc pauzes attiecībās, uz vārdiem- es tevi mīlu, drīkst atbildēt, ka pašlaik uz to ir grūti atbildēt ar to pašu?
Ja mīlestība var parādīties ātri un uz kādu laiku pazust. Vai tā var būt, ka tā ir īsta mīlestība, nevis pieķeršanās?

rendija | 16.11.2009. - 23:33:05

1.hm, dīvains pārbaudes veids. Kādu rezultātu gan tas sniedz? Vai cilvim jāiet pakārties pēc atraidījuma, lai rastos izjūta- jā, mīl pa īstam?
2. kādēļ gan ne? Ja tiešām nav ar ko atbildēt...
3. vairums ļaužu mīlestību īsto arī formulē kā stabilu pieķeršanos. Tātad tos abus raksturlielumus nemaz nevar tā īsti pretstatīt. Pieķeršanās pastāv arī ārpus mīlestības...    tā ka...

stromata | 16.11.2009. - 23:37:50

Ar atzīšanos mīlestībā parasti neko sliktu nedomā, tad kāpēc uz to jāreāģē ar skarbiem un noraidošiem vārdiem?... Tā doma tāda, kam no tā labāk paliek? Vai priekā ejakulē pēc tam, vai lādi sevi, ka, kāpēc gan Tu noraidoši uz to atbildēji? Es nesaprotu, kā ar tādu atbildi var kaut ko pārbaudīt? Ja nu vienīgi, to, ka Teu krūtīs nau sirds un sev ieriebt :)

A galu galā, kapēc vispār ir jāreaģē uz frāzi "Es Tevi mīlu"? Kur tas rakstīc, ka tā būt’ jādar? Kas aiz tā, ka obligāti ir kaut kas pretī jāpasaka, slēpjas? Kas šitos mēslus māca, nesaprotu. Var taču neko neteikt, priekā mulst un baudīt, ja vien no tā konkrētā cilvēka tam ir kāda nozīme.
Mīlestību ar vārdiem beigu beigās nepārbaudīsi.

Izskatās, ka Tev tā pauze par ilgu ir bijuse un kaulus sākuse grauzt.

goldingietis | 17.11.2009. - 00:09:18

p.1. Nē, nedrīkst. Jo ikviena no "pirmajām reizēm" katram no indivīdam ir īpaša un jau uzreiz pašā iesākumā saskarties ar brutālu noraidījumu (pat ja tik vien kā "eksperimenta" dēļ) var izrādīties nāvējoši. "Atšūt" vajag max maigi.
p.2. "grūtos atbildētājus" uzreiz un nedomājot pasūtīt trīs (kā minimums) alternatīvos lidlaukus tālāk!!
p.3. Jā, viss var būt arī "pa īstam"; ilguma/regularitātes/laika periods dotajā gadījumā nav definējošais elements. :P

toujour | 17.11.2009. - 02:10:23

Goldingiet,
un kas sanāk ja 2. ir 3. situācijas cēlonis. Tad sanāk pretruna?

goldingietis | 17.11.2009. - 09:02:49

Visu izšķir prioritātes. Precīzāk - to sadalījums :) Ja p.2. ir p.3. cēlonis, tad situācija ir reāli "sviestaina" (kā jau parasti;). Un, lai to sviestu nedarītu vēl lielāku, personīgi Es p.2. dotu augstāko prioritāti. Jo p.2. tomēr esmu definējis konkrētu rīcību (pat ja arī tā ir vien "pasūtīšana tālāk"), kamēr p.3. ir tikai secinājums un pārdomas par situāciju. Resp., ja kādam ir "grūti atbildēt", tad varbūt nevajag gaidīt tādu atbildi vispār un vienk uzreiz uztaisīt ātru un sāpīgu "delete" tādam personāžam. (pēc principa "labāk-kaut ko-darīt-nevis-tikai-gaidīt"). Jo Manā uztverē labākā izvēle vienmēr būs noteikts un ātrs situācijas risinājums. Ja reiz "mīl" (nevis tikai "pieķeras") tad man domāt, ka "grūtajām atbildēm" nevajadzētu būt vispār. Šķiet gan, ka Tavs viedoklis varētu būt nedaudz atšķirīgs. :)

toujour | 17.11.2009. - 09:38:21

Sāku justies kā diskusijā par fiziku, vai kādu citu definējumu tēmu. :)
Bet... protams šī nav tā tēma, kur A+B=C. ;)

goldingietis | 17.11.2009. - 10:52:30

Toujour, piekrītu. :D Šeit provēt noteikt kaut kādus vienotā standarta "A", "B" vai "C" ir vienkārši bezjēdzīgi. Jo tie "A", "B", "C" katram vienmēr būs pašam savi un, ja tos pēc tam pamēģinās ielikt vispārīgā formulā, cerot "aprēķināt" rezultātu, tad.. Nu jā, pats saproti. Sanāk apmēram tāds pats variants, ja kūkas receptē vārdu "cukurs" nedomājot aizstāj ar vārdu "arsēns". ;D
(lūdzu atvainot par novirzi no posta kursa :) )