grifs
|
21.03.2010. - 15:23:14
Gerda - es nedomāju, ka mēs runājam dažādās valodās. Vienkaŗši cilvēkiem ir dažādas idejas, kā mērķus sasniegt un katram var būt dažādi argumenti kāpēc jādara tā vai citādi.
Runājot par tiem 10 cilvēkiem, kam parādīs pigu, man šķiet, ka pie raksta kāds jau ieteica, ka ir taču iespējams kopā ar likumprojektu iesniegt arī to cilvēku sarakstu ar parakstiem, kas to atbalsta. Esmu drošs, ka tie cilvēki, kas nevēlas doties praidā, noteikti izmantotu iespēju reāli paust savu viedokli attiecībā uz šādu likumu. Te jau ir mērķis, te jau ir redzams potenciālais rezultāts. Pie tam te būtu reāli iespējams parakstīties ne tikai pašiem gejiem, bet arī viņu draugiem un ģimenēm, kas viņus atbalsta. Attiecīgi, tas nebūtu tikai homoseksuālu viedoklis vai homoseksuāļu vēlme, bet tas jau būtu viedoklis no sabiedrības, kur diez vai var ignorēt, pat ja potenciālais cilvēku skaits nesasniegtu tos pašu 10 000.
Bet par kluso praidu runājot. Kā reize man šķiet, ka ir daudz reizes svarīgāk spēt noorganizēt kaut vai 10 cilvēku pikniku Uzvaras parkā, uzvedoties brīvi, un nedabūt pa seju. Jo kā jau es minēju - organizēts masu pasākums, kuram vēl pie tam ir jāpieprasa atļauja veicina to pašu homofobu organizēšanos. Tajā pat laikā, ja nedēļas nogalēs pilnīgi radomizēti dažādās pilsētas vietās stihiski parādītos homoseksuāļu maztusiņi, kuriem nav nepieciešama atļauja, un ja kāds homofobs tos redzētu, viņi taču nespētu saorganizēties, lai ko tādu pārtrauktu. Pie tam, ja tā godīgi raugāmies uz to, tad no malas diez vai to varēs uzreizi pamanīt kā homoseksuālu tusu, ja vien visi reizē tr nebāzīs mēles viens otram rīklēs, kas absolūti nav nepieciešams. Bet nu šādu minitusu lieta jau ir katra paša cilvēka draugu kompānijas atbildība - justies brīvi, nepiespiesti un vienkārši dzīvot.
Taču protams, ka vēl aktuāls ir arī skapī sēdētāju jautājums. Taču tur var sev palīdzēt tikai cilvēks pats, atklātie homoseksuāļi var tikai šos cilvēkus iedrošināt spert šo soli un atklāties. Un tad jau protams, jo vairāk mēs būsim atklāti, jo vairāk cilvēki nebaidīsies būt viņi paši un jo vairāka būs masa, kura spēj kaut ko pasākt tiesību jomā, kaut vai to parakstu skaita ziņā.
Ligak - es tomēr oponētu, ka visiem viss ir slikti. Protams, ir arī tādi cilvēki, kas sēž skapī un kurn, bet tik vien nespēj kā vispār paši izkāpt no skapja, lai sāktu vienreiz dzīvot pilnu krūti. Būtībā viņi gaida labākus laikus, taču patiesībā tā ir poza, kas vienkārši ir ērta, jo neprasa nekādu ieguldījumu.
Taču runājot par tiem, kas ir atklājušies, pie raksta jau komentēju, ka ne vienmēr tā ir negativitāte, bet gan vienkārši dzīvošana, lieki neprovocējot apstākļus. Tiesību esamība nenozīmē, ka tās obligāti ir jāizmanto visā pilnībā. Proti - ja heteroseksuāls pārītis maigojas sabiedriskā vietā, absolūtais vairums arī jūtas neomulīgi un ir neiecietīgi, lai gan visi saprot, ka tas šim pārītim nav aizliegts. Tas pats arī ar praidu - tas nav aizliegts, bet vai obligāti nepieciešams? Attieskme pret to var drīzāk parādīt esošās sabiedrības uzvedības normas, tāpat kā nepatika pret pārīšu maigošanos - nu pie mums tas īsti pieņemts. Protams, pie tā var pierast, bet vai nepieciešams pieradināt sabiedrību pie tā kā ar bomi pa pieri? Vai nevar sākumā tā maigāk ar pletnīti? :D - proti, tiem pašiem klusajiem praidiem, vai vienkaŗši dāžadiem pasākumiem? Nedomāju, ka praida esamība vai neesamība kādā veidā palīdz virzīt uz priekšu likumdošanas jautājumus. Svarīgāka ir pašu atklāto homoseksuālu masa, kura ir pagaidām vēl maza, kā arī katra no viņiem attiecības ar sabiedrību.
Es domāju, ka labie darbiņi mums katram ir katru dienu. Viens palīdz kādam iznākt no skapja, cits veido lieliskas attiecības ar līdzcilvēkiem un rāda pozitīvu piemēru, cits, savukārt, sacer jaunu likumprojektu, ko iesniegt saeimā. Protams, ka ir ja’domā pozitīvi, bet ne obligāti pozitīva domāšanai un darīšanai visiem jābūt vienādai - piemēram - ejot praidā.