rendija
|
07.08.2010. - 16:28:23
nevaru viennozīmīgi formulēt ’’Insomnia’’ sakarā savu patikšanu vai nepatikšanu... Jo tā ’’sajūta’’ šīs grāmatas sakarā joprojām ir kaut kur ’’pa vidu’’.

un turpina dreifēt kā aisbergs kaut kur Ledus okeānā. Cerēju, ka pēc laika šis aisbergs pats piestās pie viena vai otra krasta. Lai izkustu un pazustu vai, varbūt, pilnīgi otrādi, bet... Joprojām dreifā.
Viennozīmīgi, vairāk sliecos atzīt autores talantu, nevis grāmatas saturu. Laikam jau tādēļ, ka saturs ir kā puzles elementi no kaitinošākajām sarunām ar viskaitinošākajiem cilvēkiem manā dzīvē. Īstenības, kas man jāakceptē kā pašsaprotama norma, pretēji personiskajai nostājai dažos jautājumos. Mīļā miera labad, tā teikt. Lasīt gan par to ir tīkamāk, nekā par to diskutēt. Grāmata atklāj motivācijas, kas sarunās parasti paliek ārpus kadra. Jo sarunbiedri aizsvilstas savā paštaisnumā agrāk, nekā kaut kas tiek izanalizēts, izskaidrots un saprasts.