sentimentu diskusija

leben | 13.02.2007. - 23:30:31 | Views: 2328

Mums cilvēkiem,reizēm uznāk sentiments,vai arī tas ko novērojam sabiedriskā dzīvē,kaut kas,liek iesāpēt sirdij,vai liek aizdomāties,kapēc,tik daudz netaisnības un likumsakarību.
ps:visu kas jums nešķiet tik personisks,varat padalīties

rendija | 13.02.2007. - 23:51:26

Dažkārt rudenī tā īpaši smaržo gaiss un pūš īpašs vējš... Tas allaž liek man sajust bērnību, visus vecvecākus un tos tantukus un onkuļus iz manas bērnības, kuri nu jau visi sen ir aizsaulē. To bērnības garšu, smaržu... Tās mazās, gaišās un labsirdīgās domas... Tās- to laiku paražas un lietas. Nu tā...

leben | 13.02.2007. - 23:57:53

Es tad ar uz pozitīvas nots-man ļoti patīk vērot putnus,mēdzu tjo darīt zooveikalā,upē pat liekas sajūtu ka pīles ir neomā,šodien.
Nevienmēr cilvēki saprot šo īpašo piekēršanos putniem,gadās ka dodos uz zooveikalu,pieeju pie kases un nevis kaut ko iegādājos,bet aizrādu papagaiļiem-nav ko ēst,un pati riju asaras,kad redzu cik vienaldzīgas pārdevējas strādā.Un no šī fakta viss vakars sabojāts.
Tas ir tas ko gribētu izskaust.

rambler | 14.02.2007. - 00:40:29

Pārsvarā jau tās ir aizgājušo bērnu dienu atmiņas, cilvēki, vietas, notikumi, kuri ir iespiedušies atmiņā, bet kurus nekad vairs neatgriest..neatgriest tos cilvēkus, kuru vairs nav..Bet ir vien atmiņas, un reizēm tiešām jābrīnās, kā it kā mazsvarīgas lietas, notikumi mēdz iespiesties atmiņā uz tik ilgu laiku..

venuss | 14.02.2007. - 10:23:28

ak , skaistā jaunība ! Kad biju , jauns , smuks un iekārojams . Un protams ziedošais pavasaris , kad ap māju zied ceriņu dzīvžogs un viss smaržo . Saulriets uz ezera , siena laikā smaržojošā pļava . Ir tik dzudz jauika , tikai vajag atrast laiku to saskatīt un izjust .

dianasw | 11.03.2007. - 21:23:49


sentiments ne sentiments, bet sirds saap vienas lietas deelj. Shkjiet, ka latvieshi ir logjiski, izgliitoti un ljoti sirsniigi cilveeki, bet...

Mums kaa minoritaatei buutu jaaturas kopaa, bet, kaa pieredze raada, tad latvijaa vistrakaakaa diskriminaacija ir sastopama tieshi starp pashiem homosexuaaljiem, bisexuaaljiem un trans.

rendija | 12.03.2007. - 00:59:43

Un vai tad tā nav arī citur? Postkomunisma valstīs vismaz noteikti - visās. Varbūt Nīderlandē, Anglijā, ASV, Kanādā arī ir savādāk, jo "oficiālā" homosex kopiena jau ir vecāka. Briedums tā teikt.

shadowon | 18.03.2007. - 14:10:14

Man skiet, ka cilvekam jabut drusku sentimentalam laiku pa laikam..tas liecina, ka cilveks juut un doma

nonsense42 | 18.03.2007. - 14:30:07

kad es dodos uz jūru pa to ceļu pa kuru tikai vienu reizi mēs gājām, bet tā bija pēdējā reize, kad biju ar Tevi divatā, es vēl joprojām vienmēr atceros Tevi, tavus vārdus, acis smaidus, nekur citur atmiņas par Tevi nav tik dzivas... agrāk sīs atmiņas bija sāpes, vēlāk skumjas, tagad viegls sentimentāls smaids ar mazliet skumji sāpigu pēcgaršu. ... vienakarši Tev piestāvēja jūra...

laodzi | 22.04.2007. - 12:42:19

neliels stāts no melnā humora grāmatas.
Sonets.
Man gadījās pārsteidzošs gadījums:es pēkšņi piemirsu,kas nāk vispirms, 7 vai 8.Devos pie kaimiņiem un pavaicāju,ko viņi šajā sakarībā domā.Cik gan liels bija viņu un mans pārsteigums,kad pēkšņi atklājās,ka arī viņi nevar atcerēties skaitļu kārtību.1,2,3,4,5 un 6 atceras,bet tālāk aizmirsuši.Mēs visi aizgājām uz komercveikalu Gastranoms,kas Znamenskas un Basiena ielas stūrī,un apvaicājāmies kasierei par mūsu neizpratni.Kasiere skumji pasmaidīja,izņēma no mutes mazu āmuriņu un,nedaudz paraustīja degunu,sacīja:"manuprāt,septiņi nāk aiz astoņi tajā gadījumā,kad astoņi nāk aiz septiņi." Mēs pateicāmies kasierei un ar prieku izskrējām no veikala.Bet tad,aizdomājušies par kasieres vārdiem,atkal saskumām,jo viņas vārdi mums šķita pilnīgi bezjēdzīgi.Ko mums bija darīt?Aizgājām uz vasaras dārzu un sākām tur skaitīt kokus.Bet,tikuši līdz 6, mēs apstājāmies un sākām strīdēties:vieni uzskatīja,ka tālāk 7,bet citi,ka 8.mēs būtu strīdējušies ļoti ilgi,bet tad,laimīgā kārtā,no sola nokrita kāds bērns un pārlauza abus žokļus.tas novērsa mūsu uzmanību no strīda.bet pēc tam mēs izklīdām pa mājām.

kasablanka | 22.04.2007. - 14:41:30


Bērnam pēc norises loģikas gan vajadzēja vēl salauzt abas rokas + abas kājas + kaklu = 7, ko jūs nevarat saskaitīt, un tad process turpinās..

frodo | 18.05.2007. - 22:29:18

laba diskusija :-))) piedodiet par drukas kļūdām, manikīrs traucē :-)))

man sentimentus izraisa sedēšana mājās pie kamīna, kad ārā plosas vējš un līst lietus... Viespār lietus - kā pilieni slid pa logu, un es esmu iekšā, siltumā un drošībā.
Vēl iznākt ārā agrā rītā, kad visi vēl guļ un rīts izskatas kā solījums, ka foršas, iespēju pilnas dienas solījums.
Vēl tie ceriņi - pilnīgi traks ir tas ceriņu laiks!!! Siltums, svaigums, un ceriņu ziedi - vissur, vissur tie ir!!!
Smaids kāda nepazīstama cilvēka sejā... jūras krasts - nevis smiltis, bet akmeņi, tie ir tik dažādi, katrs ir individualitāte, cik ļoti daba radoša un unikāla...
Zvaigznes un klusums...