Es ka putns dziedu dziesmu

andzelka | 03.07.2014. - 20:19:59 | Views: 2455

Es ka putns dziedu dziesmu...
Ieklausies si dziesma ir tev!
To visu es veltiju tev no visas sirds!
Laujies, nac!
Tevii milesu es.

zoie | 03.07.2014. - 20:24:44

Tak smaidu, kā dzejolis(un katram dzejolim sava diskusija)tā es klāt kā likts!
p.s:Ir ļoti mazs, bet progress ar šo dzejolīti.
Vai draudziņ esi sev izdomājusi pseidonīmu?Vai, lai vieglāk saprast tādu kā segvārdu savai dzejošanai(taps tak arī grāmata, es ceru) 
Esmu priecīga par katru jauno censoni, jo īpaši tādu, kurš, jau piedalījies ir konkursos(varbūt arī istabas konkursos, bet lai, lai).

andzelka | 03.07.2014. - 20:36:05

Tas vec dzeolits man jau ir! un ir maza gramatina dzejolu jau

Vilcinam bij liela beda,  
Kaju. tas bij salauzis...  
Ne tam paskrie,  
Ne tam palekt,  
Ne berninus pabaroti!

zoie | 03.07.2014. - 20:39:51

Naivie dzejoļi un, jau grāmatiņa tapusi(cik ilgi to loloji)?Un cik eksemplāros tapusi?
p.s: Tad padalies ar kādu svaigu dzejoli kā pirmās gailenes, mellenes, meža avenes!Savādāk paliek grūši ap sirdi(tikko smaidīju, bet nu jau skumja kā brāzma virsū uznāca), jo rau visi Tev veci dzejolīši, bet tā jau nav vienmēr cmuki!

andzelka | 03.07.2014. - 20:45:29

Nu ir ari jauni man!

Pa celu gaja vista, kura sen nebij pista...  
Tai preti gaja azis kurs sen nebij bazis,  
Tiem pa vidu staveja ezis,  
Kam kabata bij prezis

zoie | 03.07.2014. - 20:54:49

Laba daudz nevajag!Mazliet jāatpūšas no skaistajiem dzejoļiem  Varbūt nākamo mēnesi padalies, bet tad apsolies, ka ar svaigu, kā no abras kukulīti gatavinaatu!

andzelka | 03.07.2014. - 20:56:16

Meginasu

krs50 | 03.07.2014. - 20:57:10

Izdrāz mani dziļi dziļi
lai līdz kaulam saknei jūtu
neatstāj nevienu vietu
ku no tevis glābiņš būtu
 
kaut jel reizi visā mūžā
sieši skauj ap mani rokas
tad vēl ilgi tevi pildīs
manas sāpes mana mokas
 
elsās mirkšu tavos sviedros
tukšs un tavas rīkstes sadzelts
rīt no rīta aukstā dušā
miesa sadzīs dvēsle atzels

K. Vērdiņš

lady-dreamer | 04.07.2014. - 10:57:53

Come to Me
 
Es tev vedu mazu siermaizīti. Bija jau divi naktī, visi kļuvuši miegaini, veikali ciet, bet bārā “I love you” es dabūju mazu siermaizīti.

Braucu ar taksi un vedu tev siermaizīti, jo tu gulēji bēdīgs, varbūt pat slims, un mājās nebija nekā garšīga. Briesmīgi dārga, kaut kur ap latu, bet tas nekas.

Braucu ar savu mazo ailavjū, saspiestu, gandrīz jau atdzisušu. Bet sanāca tā, ka neaizbraucu uz mājām. Nokļuvu tur, kur visi līksmi un asprātīgi, un ļoti izsalkuši. Iedzēru, uzdziedāju, bet maizīti pataupīju.

Laikam tikai trešajā dienā beidzot varēju tevi pacienāt, tu biji tik nikns, ka apēdi maizīti, lāgā to neapskatījis. Būtu es drosmīgāks, būtu teicis — tu taču zini, ka es tevi mīlu, tu taču zini, ka apbrīnoju. Neliec man, lai atkal to saku.

Kārlis Vērdiņš

coyote | 04.07.2014. - 21:21:31

Vakar, izlasot ziņu par superduper love-poem ar saniezējās iepeistot šito no satoriem

andzelka | 06.07.2014. - 07:04:28

Hm:-D

oomny | 06.07.2014. - 11:08:21

ak šausmas, kādā vietā jūs atļaujaties citēt vērdiņa kungu.