kaadskautkur
|
24.06.2018. - 00:10:07
Es saprotu, pats kādu laiku biju nedaudz "apsēsts" ar to, ka pārāk bieži pamanīju gan laika, gan citas sinhronitātes un pat pierakstīju daudz ko.
Tiesa, pēc kāda laika apnika, jo neredzēju vairs jēgu. Galu galā secināju, ka jēga ir tāda, kādu mēs psiholoģiski to paši piešķiram. Un vēlams piešķirt pozitīvu jēgu. Ja pulkstenī pamanītais 11:11, 22:22 utt. mulsina, tad var uztvert to kā signālu, ka dzīvē viss notiek pareizi un esi tur, kur jābūt.
Daži piemēri. Kad es pirmo reizi pēc prakses iekārtojos darbā un skaipā sazinājos ar cilvēku, kas organizēja man braucienu uz Rīgu uz ofisu, protams, biju nervozs - kā nekā pirmā darba vieta, esmu redzes invalīds un grasos stāties darbā par programmētāju... vai nelienu, kur nevajag un vai nenāksies vēlāk nožēlot?
Un skaipā pamanīju, ka tajā dienā no otrā cilvēka bija tikai divas ziņas un abas bija ar simetriskiem laikiem. Pašlaik vairs precīzi neatceros, bet pieņemsim, ka pirmā bija 12:21 un otrā - 14:14
Kad to pamanīju, ironiski pasmaidīju un teicu sev - nu re, dabūji signālu, viss būs OK. Un tā nu jau vairāk kā 10 gadus strādāju par programmētāju.
Protams, matemātiķi par šo tikai pasmīn un saka, ka pēc statistikas likumiem varbūtība nejauši sakrist daudziem faktoriem ir daudz lielāka nekā mums varētu šķist. Tai skaitā arī pareģojošiem sapņiem, kas precīzi paredz dažas šķietami retas detaļas. Bet nu paliek fakts - šīs sakritības mēs ievērojam labāk tajos brīžos, kad par kaut ko šaubāmies un meklējam atbildes.
Humoram (vai nopietnībai) iemetīšu dažas no manis ievērotajām sinhronitātēm, ko kaut kad fiksēju savā "blogā":
1)
Pirms dažām dienām kādā Interneta rakstā izlasīju, ka Anglijā esot tāds krogs "Goat and Compasses" ("Kaza un kompasi") un ka tā nosaukums varot būt radies no izkropļota "’God encompasses us" ("Dievs aptver mūs"). Vairs neatceros, par kādu tēmu tas raksts bija, bet noteikti ne par krogiem - pamata tēma bija pavisam cita.
Šodien, ejot uz veikalu, klausījos kādu fantastikas audio grāmatu un tajā atkal minēja faktu par šo krogu. Un atkal, grāmata nebija ne par krogiem, ne par vēsturi.
Vai nav dīvaini, ka vienas nedēļas laikā izdodas nejauši divas reizes uzzināt par kādu krogu Anglijā, par kuru nekad agrāk neko nebiju dzirdējis?
Starp citu, tagad pameklēju vairāk informācijas par to krogu, un izskatās, ka nav gan taisnība, ka nosaukums esot bijis izkropļots. Šis krogs jau esot sākotnēji bijis ar nosaukumu "Goat and Compasses" un tam esot arī pavisam loģisks un diezgan ikdienišķs pamatojums - tajā laikā trīs kazu galvas esot bijis vietējo kurpnieku ģildes simbols un trīs kompasi - namdaru ģildes simbols. Krogs ar šādu nosaukumu vienkārši mēģināja pievilināt kā vienus, tā otrus.
Un starp citu, kamēr lasīju iepriekšminēto kroga nosaukuma skaidrojumu, pamanīju, ka man ir atnākusi ziņa no drauga - kurpnieka, kurš man raksta pāris reizes gadā. Nez, vai tā ir trīskārša sinhronitāte, vai arī es pamanu sakarības tur, kur tādu nav
. Varbūt tieši tas arī ir svarīgi, ka pamanu. Bet varbūt vienkārši "tā gadās". Jebkurā gadījumā, amizanti par to palauzīt galvu.
2)
Jau gandrīz mēnesi katru vakaru pastaigājoties klausos Stīvena Kinga grāmatu "Bezmiegs" audio formātā, krievu valodā.
Aizvakar uzzināju, ka drīz iznāks trešā daļa kādai vecai datorspēlei, kura man reiz patika. Iedomājos, ka es taču neesmu redzējis pat otro daļu, tāpēc nolēmu paskatīties Youtube video. Skatoties uzmanību piesaistīja, ka spēlē viena no galvenajām personāžiem ir meitene vārdā Zoë. Pie sevis pasmīkņāju par tiem diviem punktiem uz "ë" - bieži tādus negadās redzēt.
Tajā dienā vēlāk atkal klausījos minēto audiogrāmatu, un pēkšņi dzirdēju, ka galvenie varoņi kādā kafejnīcā satikušies ar kādu darbinieci, kurai vārds ir Zoë. Tika īpaši uzsvērts, ka ir divi punkti uz "ë", un pat krieviski mazliet pajokots, izrunājot vārdu atbilstoši krievu valodas gramatikai - kā "Zojo"
Un cik bieži jums gadās vienas dienas laikā vairākas reizes pamanīt kaut ko tik eksotisku kā Zoë?
3)
Šonedēļ nostalģijas pēc paskatījos dažas sērijas no bērnībā iecienītās multenes par pīlēniem un tēvoci Skrūdžu. Un šodien manā Runā plūsmā parādījās saite uz kādu psiholoģisku rakstu, kurā arī bija minēts tēvocis Skrūdžs.
4)
Iedomājieties šādu situāciju.
Jums nav nekāda īpaša sakara ar mobilajiem telefoniem, izņemot to, ka protat tos lietot.
Kādu dienu pirmo reizi jūsu mūžā kāds attāls cilvēks jums lūdz palīdzību iegādāties Interneta veikalā akumulatoru mobilajam telefonam.
Un tagad apsveriet, kāda ir matemātiskā varbūtība, ka tajā pat stundā, kad jūs noformējat akumulatora pasūtījumu Interneta veikalā, pie jums ienāks kaimiņš un - atkal pirmo reizi jūsu mūžā - jautās, vai jums gadījumā nemētājas kāds lieks Nokia akumulators, jo savējo viņš esot mistiskā kārtā nozaudējis, un pats nesaprotot, kā tas gadījies, jo šim cilvēkam galīgi nav paraduma bez vajadzības atvērt un izķidāt telefonu ... acīmredzot, esot kaut kā nejauši atvēries un akumulators esot pazudis.
Varētu gandrīz domāt, ka tas bija speciāli sarunāts - ka viņi abi man vienā laikā jautās palīdzību sakarā ar mobilā telefona akumulatoriem, ja vien es droši nezinātu, ka abi šie cilvēki nekādā gadījumā nav pazīstami, ne fiziski, ne virtuāli - fiziski abi atrodas 200km attālumā, un viens no viņiem nemaz neprot lietot Internetu.
P.S. Bet varbūt šodien vienkārši ir tāda diena? Vai jums neviens šodien neprasīja akumulatoru?
5)
Nesen ieinteresējos par grupu Deep Forest, par tās vecākajiem albumiem (1992. - 1995.gads). Un otrajā dienā pa Latvijas Radio 1 (skan virtuvē fonā visu laiku) sāka atskaņot dziesmas no tā albuma, ko es klausījos. Un turpināja visu nedēļu. Nekad agrāk nebiju dzirdējis LR1 kaut ko no Deep Forest pirmajiem darbiem (izņemot vienu dziesmu). Bet nu viņi bija izdomājuši izmantot citas dziesmas no pirmā albuma tieši tajā nedēļā, kad es tās klausījos.