alvils
|
14.12.2024. - 01:17:03
Būtu daudz ko teikt par kaadskautkur sacīto.
Pirmais. Prāta spējām ļoti palīdz, ja cilvēks ir seksuāli aktīvs un šī sfēra ir sakārtota. Tas ļoti, ļoti apskaidro prātu, noņem trauksmi, rada mieru. Ir neticami, cik mentāli atškirīgi var būt periodi, kad ir attiecības un kad ir incelis.
Par valodu. Tāpēc jau reading and writing skills ir atseviški. Tajos periodos, kad man vajag uzturēt valodu formā, es pēc zināmas kārtības katru dienu no angļu-latviešu vārdnīcas lasu un formēju piemērus kādiem 10 vārdiņiem no jauna un pārskatot iepriekšējos vārdus burtā kādas 7 minūtes. Ļoti palīdz. Pirmkārt - apgūstu izrunu, izškēržu iedomas par nepareizu izrunu un gan iemācos ko jaunu, ka atceros esošo, gan ieraugu vārdus, kurus citkārt nebūtu iedomājies lietot. Tāpat arī jāvelta kādas 5 minūtes gramatikai. Vienmēr jau liekas, ka gramatiku jau nu zina, bet ir gan knifi, gan arī kaut kas kādreiz iemācīts nepareizi vai izņēmumi. Protams, ka lasīšana un klausīšanās liekas interesantāka, jo tur vienmēr ir kāds saturs. Bet speicāla leksiksas un gramatikas mācīšanās ar laiku arī iepatīkas kā lieta pati par sevi. Ir jāiemīl valodas un valodniecība. Un palīdz tas, ja neliec visu tikai uz angļu valodu, bet paralēli nedaudz mācies arī kādu eksotiskāku valodu. Es mācos kīniešu valodu - hieroglifu lapas man ir priekšā tad, ka minos ar velotrenažieri. Un datorikas speciālistiem vispār valodas patīk, jo viņi mēdz zināt daudz un dažādas.
Mašīnmācīšanās un matemātika. Nav jāsatrauces, ja kaut ko nesaprot vai kaut kas liekas pārlieku smagi. Kad atiet no tēmas nost un atgriežas pēc kādām pāris nedēļām (vai ilgāka laika), tad lietas jau ir daudz vienkāršākas un var spert nākamos soļus. MI arhitektūras nekas dižs jau nav (piem., gramatas The Principles of Deep Learning Theory līmenī - man liekas, ka tā pietiekoši plaša), ir jau vēl pamatīgāka teorija, kas to visu mēģina skaidrot.
Matemātika skolas vai rakstu līmenī bieži vien ir nebaudāma, jo to parāda kā uzvaras stāstu - kāds iedomājies definīcijas, teorēmas un tad kaut ko pierāda. Ļoti palīdz matemātiku blogi, kuros viņi stāsta, kāda jēga, kādi piemēri ir aiz katra jēdziena, kā tie pakāpeniski radušies viena vai otra galvās. Atceros, kas vidusskolas laikā centos pats apgūt diffrēkinus (mums nebija profilkursa) un ar atvasinājumu nocīnījos kādu pusotru vai divus gadus. Tolaik taču bija tikai dažas grāmatas un nebija kam pajautāt. Tagad ir GPT, forumi, grāmatas visneiedomājamākiem līmeņiem (t.sk. for dummies). Nu jā, būtu tik laiks.