Atbalsta grupa
lindaf | 08.10.2007. - 18:14:22 | Views: 1747
Septembrī Mozaīka organizēja pirmo atbalsta grupas tikšanos vecākiem un citiem tuviniekiem, kas vēlas tikties ar citiem cilvēkiem līdzīgā situācijā, lai draudzīgā un drošā vidē parunātu par savu situāciju un atrast atbalstu. Pirmajā reizē neatnāca daudzi, bet tie kas bija atnākuši teicās ļoti apmierināti un gatavi turpināt satikties.
Zinot, cik daudziem Latvijā ir sarežgitas attiecības ar vecākiem es, godīgi sakot, mazliet brīnos par to, ka interese par šo pasākumu bija tik zema. Vai tiešām jūsu tuviniekiem (īpaši jau, mammām) nav nekāda vajadzība izkratīt sirdi un aprunāties ar otru cilvēku, kas atrodas līdzīgā situācijā?
Mums kā organizācijai ir grūti atrast un uzrunāt šos tuviniekus tieši, tāpēc ceram uz pašu LGBT kopienas iesaistīšanos. Ko saka jūsu vecāki? Kas viņus attur no piedalīšanās? Kāda informācija vēl būtu nepieciešama? Ļoti priecāsimies par jūsu viedokļiem!
Nākošā tikšanās būs ceturtd. 11. oktobrī, plkst. 19.00, Diakonijas centrā, Daugavgrīvas ielā 1. Iepriekš nav jāpiesakās un visiem dalībniekiem tiek garantēta anonimitāte.
Replies (16)
aldis
| 08.10.2007. - 18:56:46
... "Iepriekš nav jāpiesakās un visiem dalībniekiem tiek garantēta anonimitāte." - tātad ikviens var iet iekšā un pievienoties, bet tur jau slēpjas tā problēma - ka ikviens, arī homofobiski noskaņots, var ieiet un zākāties... Mērķis cēls, bet izvēlētā metode neatbilstoša...
Mammas (un papi arī) kaunas, ka viņu bērns ir TĀDS, vaino sevi vaino, ka izaudzinājuši bērnu TĀDU, kaunas no bērna un sabiedrības, tāpēc atbalsts ir jāsniedz ļoti, ļoti delikāti. Latvija nav Zviedrija un turienes metodes te neder, tāpēc iesaku rīkot slēgtas grupas, kurās var pieteikties pa telefonu, pa pastu, vislabāk pie neitrālas un profesionālas personas (tātad psihologs, kurš spēs "atkost" iespējamo homofoba iefiltrēšanas gadījumu), jo anonimitāti jau nu Mozaīka vairs nespēj nodrošināt nekam, ja varam lasīt visu iekšējo saraksti "Rītdienā"
... "Iepriekš nav jāpiesakās un visiem dalībniekiem tiek garantēta anonimitāte." - tātad ikviens var iet iekšā un pievienoties, bet tur jau slēpjas tā problēma - ka ikviens, arī homofobiski noskaņots, var ieiet un zākāties... Mērķis cēls, bet izvēlētā metode neatbilstoša...
Mammas (un papi arī) kaunas, ka viņu bērns ir TĀDS, vaino sevi vaino, ka izaudzinājuši bērnu TĀDU, kaunas no bērna un sabiedrības, tāpēc atbalsts ir jāsniedz ļoti, ļoti delikāti. Latvija nav Zviedrija un turienes metodes te neder, tāpēc iesaku rīkot slēgtas grupas, kurās var pieteikties pa telefonu, pa pastu, vislabāk pie neitrālas un profesionālas personas (tātad psihologs, kurš spēs "atkost" iespējamo homofoba iefiltrēšanas gadījumu), jo anonimitāti jau nu Mozaīka vairs nespēj nodrošināt nekam, ja varam lasīt visu iekšējo saraksti "Rītdienā"
grifs
| 08.10.2007. - 20:04:01
Man ir bijusi pieredze kā vecākiem ir iet un runāt par saviem bērniem šādā pasākumā. Teikšu godīgi - grūti. Labi, ja vecāks ērnu ir pieņēmis un var bez kamola kaklā pa to runāt, bet problēmas sākas tieši tad, ka vecāks bērnu vēl nav pilnībā pieņēmis. Varbūt viņš viņu ir pieņēmis sirdī, bet nav pieņemis kā publiski homoseksuālu indivīdu, arī tad vecākam ir grūti runāt par to tā skaļi.
Tāpēc man šķiet, ka var piekrist aldim tajā ziņā, ka šādiem pasākumiem vajadzētu tomēr būt slēgtiem - vai arī tik tiešām lielākajā daļā gadījumu tam vēl ir par ātru un vecākiem pašiem ir jātiek galā ar savām izjūtām. Jo, redz, tas nav tāpat kā anonīmajiem alkoholiķiem, kuru anonīmās tikšanās tiek no sabiedrības atbalstītas. Ja homoseksuāla bērna vecāks grib runāt par savu bērnu atklāti, tad viņam ir jāiziet cauri savam, coming out procesam, lai viņš vispār verētu pateikt skaļi, ka viņa bērns ir homoseksuāls. Ja viņš to nespēj, viņš uz šādām tikšanām neies. Tāda ir realitāte.
Ko vēl es varētu piebilst? To, ka attiecībās ar vecākiem galvenais ir tas, lai vecāki pieņem bērnu un bērns pieņem vecāku. AR to es gribu teikt, ka ja vecāks spēj samierināties kaut kādā līmenī ar bērna homoseksualītāti, homoseksuālim ir jāpieņem kaut vai tāda vecāka pretīmnākšana, jo patiesi - vecāki nav vainīgi pie bērnu homoseksualitātes un viņus nevajadzētu vainot, bet gan tieši pašiem atbalstīt. Un ja šāds abpusējs atbalsts ir, atkal vecākam nebūs nepieciešama vēl šada grupa, jo viss, kas viņu interesē ir viņa bērns. Tad jau drīzāk palīdzību varētu meklēt vecāki, kuru attieksmes dēļ bērni ir aizgājuši no mājām un šādā veidā vecāki cenšas savus bērnus saprast un atgūt.
Man ir bijusi pieredze kā vecākiem ir iet un runāt par saviem bērniem šādā pasākumā. Teikšu godīgi - grūti. Labi, ja vecāks ērnu ir pieņēmis un var bez kamola kaklā pa to runāt, bet problēmas sākas tieši tad, ka vecāks bērnu vēl nav pilnībā pieņēmis. Varbūt viņš viņu ir pieņēmis sirdī, bet nav pieņemis kā publiski homoseksuālu indivīdu, arī tad vecākam ir grūti runāt par to tā skaļi.
Tāpēc man šķiet, ka var piekrist aldim tajā ziņā, ka šādiem pasākumiem vajadzētu tomēr būt slēgtiem - vai arī tik tiešām lielākajā daļā gadījumu tam vēl ir par ātru un vecākiem pašiem ir jātiek galā ar savām izjūtām. Jo, redz, tas nav tāpat kā anonīmajiem alkoholiķiem, kuru anonīmās tikšanās tiek no sabiedrības atbalstītas. Ja homoseksuāla bērna vecāks grib runāt par savu bērnu atklāti, tad viņam ir jāiziet cauri savam, coming out procesam, lai viņš vispār verētu pateikt skaļi, ka viņa bērns ir homoseksuāls. Ja viņš to nespēj, viņš uz šādām tikšanām neies. Tāda ir realitāte.
Ko vēl es varētu piebilst? To, ka attiecībās ar vecākiem galvenais ir tas, lai vecāki pieņem bērnu un bērns pieņem vecāku. AR to es gribu teikt, ka ja vecāks spēj samierināties kaut kādā līmenī ar bērna homoseksualītāti, homoseksuālim ir jāpieņem kaut vai tāda vecāka pretīmnākšana, jo patiesi - vecāki nav vainīgi pie bērnu homoseksualitātes un viņus nevajadzētu vainot, bet gan tieši pašiem atbalstīt. Un ja šāds abpusējs atbalsts ir, atkal vecākam nebūs nepieciešama vēl šada grupa, jo viss, kas viņu interesē ir viņa bērns. Tad jau drīzāk palīdzību varētu meklēt vecāki, kuru attieksmes dēļ bērni ir aizgājuši no mājām un šādā veidā vecāki cenšas savus bērnus saprast un atgūt.
wizard
| 08.10.2007. - 20:24:17
Lai jau dara, ja grib, bet man liekas, ka te nekādas atbalsta grupas palīdzēt nevarēs.
Lai jau dara, ja grib, bet man liekas, ka te nekādas atbalsta grupas palīdzēt nevarēs.
kasis
| 08.10.2007. - 21:36:59
a kapeec kaadam vajadzeetu kko kratiit? tie kas ir pieneemusi sava beerna orientaaciju un,varbuut partnera izveeli,dziivo savu ierasto dziivi,,,tie kas to nespeej pienemt,arii,,,nu nafig baazties par spundi visaam mucaam,buutu labaak dabu glaabt gaajusi :)),nevis gaisu maitaajusi,,,aaamen
a kapeec kaadam vajadzeetu kko kratiit? tie kas ir pieneemusi sava beerna orientaaciju un,varbuut partnera izveeli,dziivo savu ierasto dziivi,,,tie kas to nespeej pienemt,arii,,,nu nafig baazties par spundi visaam mucaam,buutu labaak dabu glaabt gaajusi :)),nevis gaisu maitaajusi,,,aaamen
maikls
| 08.10.2007. - 22:02:09
Es esmu pārāk gļēvs, lai atklāti par šo lietu runātu ar vecākiem. Situācija ir tāda, ka es neko nestāstu un viņi neko nejautā; man jau šķiet, ka viss ir skaidrs bez vārdiem. Neteiktu, ka mūsu attiecībās valdītu kaut kāda spriedze, mums tāpat ir par ko runāt un ko kopā darīt, mēs katrs turpinām dzīvot savu dzīvi un nejaucamies otra dzīvē.
Es esmu pārāk gļēvs, lai atklāti par šo lietu runātu ar vecākiem. Situācija ir tāda, ka es neko nestāstu un viņi neko nejautā; man jau šķiet, ka viss ir skaidrs bez vārdiem. Neteiktu, ka mūsu attiecībās valdītu kaut kāda spriedze, mums tāpat ir par ko runāt un ko kopā darīt, mēs katrs turpinām dzīvot savu dzīvi un nejaucamies otra dzīvē.
wizard
| 08.10.2007. - 22:21:45
piekuns, zini, par šo tematu ir viens labs teiciens: ’’если мечтаешь, то посмотри по сторонам, а то может быть рядом мечтает кто-нибудь еще, и мечты сбудутся, но не твои."
piekuns, zini, par šo tematu ir viens labs teiciens: ’’если мечтаешь, то посмотри по сторонам, а то может быть рядом мечтает кто-нибудь еще, и мечты сбудутся, но не твои."
kasis
| 08.10.2007. - 22:29:53
piekuuns,tu drosvien gaidi pieminekli vai ielu savaa vaardaa :)),gan jau buus,,,,es arii vecaakiem neesmu atklaajis savu orientaaciju,domaaju ka mamma zin,,,ja gribees pajautaas un es atbildeesu,mees dziivojam katrs savu dziivi un man jau sen nav ne kauns ne bailes,vnk uzskatu to par savu personiigo dariisanu :)
piekuuns,tu drosvien gaidi pieminekli vai ielu savaa vaardaa :)),gan jau buus,,,,es arii vecaakiem neesmu atklaajis savu orientaaciju,domaaju ka mamma zin,,,ja gribees pajautaas un es atbildeesu,mees dziivojam katrs savu dziivi un man jau sen nav ne kauns ne bailes,vnk uzskatu to par savu personiigo dariisanu :)
dianasw
| 08.10.2007. - 22:44:45
ieshu, ka parunaat ar savu maati...
Man shkjiet, ka probleema ir tajaa, ka muusu tauta nav nemaz tik atklaata. Mees nerunaajam par savaam saapeem vai baileem. Viss tiek aprakts dziljaakajos sirds stuuros un ignoreeshana tiek uzskatiita par probleemu atrisinaajumu. Ja es nerunaashu, tad tas pazudiis un neeksistees.
ieshu, ka parunaat ar savu maati...
Man shkjiet, ka probleema ir tajaa, ka muusu tauta nav nemaz tik atklaata. Mees nerunaajam par savaam saapeem vai baileem. Viss tiek aprakts dziljaakajos sirds stuuros un ignoreeshana tiek uzskatiita par probleemu atrisinaajumu. Ja es nerunaashu, tad tas pazudiis un neeksistees.
frodo
| 08.10.2007. - 23:10:57
atbalsta grupa vecākiem - laba doma, laba ideja, un prieks, ka to īsteno. Ko te apspriest? Ja ir vecāki, kuri vēlas tikties un runāt ar citiem, tādā pašā situācijā esošiem vecākiem - kāpēc ne?
Laba arī tikšanas vieta - neitrāla, cik nu diakonijas centrs var būt neitrāls. Nav jāiet iekš Mozaīkas biroja, apliecinot savu piederību "tiem tur".
Man ar vecākiem nav nekādu sarunu par manu dzīvi, viņi to negrib zināt. Es viņuz uzturu, un tas viņus pilnīgi apmierina.
Mēs dzīvojam pēc principa "don’t ask, don’t tell". Nav labi, bet ir labāk, nekā naids vai agresija.
atbalsta grupa vecākiem - laba doma, laba ideja, un prieks, ka to īsteno. Ko te apspriest? Ja ir vecāki, kuri vēlas tikties un runāt ar citiem, tādā pašā situācijā esošiem vecākiem - kāpēc ne?
Laba arī tikšanas vieta - neitrāla, cik nu diakonijas centrs var būt neitrāls. Nav jāiet iekš Mozaīkas biroja, apliecinot savu piederību "tiem tur".
Man ar vecākiem nav nekādu sarunu par manu dzīvi, viņi to negrib zināt. Es viņuz uzturu, un tas viņus pilnīgi apmierina.
Mēs dzīvojam pēc principa "don’t ask, don’t tell". Nav labi, bet ir labāk, nekā naids vai agresija.
rendija
| 09.10.2007. - 01:05:38
Mani vecāki "nesēž skapī" un nebēdājas. Patiesībā viss atkarīgs no tā, cik stipras ir ģimenes, cik izteikts vecākiem ir tas vecāku instinkts.
Tomēr atbalsta grupa ir laba doma. Lai veicas!
Mani vecāki "nesēž skapī" un nebēdājas. Patiesībā viss atkarīgs no tā, cik stipras ir ģimenes, cik izteikts vecākiem ir tas vecāku instinkts.
Tomēr atbalsta grupa ir laba doma. Lai veicas!
lindaf
| 09.10.2007. - 12:11:46
Iemesls, kāpēc nav obligāti iepriekš jāpiesakas ir tas, ka ne katrs grib atklāt savu identitāti/telefonu/e-pastu u.t.t. Protams, ja atnāks kāds, kas grib ķengāties un citiem uzbrukt šī persona ātri tiks izraidīta no telpas - tomēr ceru, ka kaut kas tāds nenotiks. Ja notiks un problēma atkārtosies domāsim par lielāku drošību un/vai kontroli, bet kamēr tas nav nepieciešams nevajag lietas pārspīlēt.
Grupā piedalās arī profesionāls - terapeite, kas vada sarunu. Tomēr grupas mērķis nav kādu pārmacīt vai "ārstēt", bet vienkārši ļaut cilvēcigi izrunāties.
Diakonijas centrs ir bijis ļoti pretīmnakošs, tāpēc tikšanās notieks pie viņiem. Viņiem arī ir liela pieredze no dažādu atbalstu grupu vadīšanas.
Iemesls, kāpēc nav obligāti iepriekš jāpiesakas ir tas, ka ne katrs grib atklāt savu identitāti/telefonu/e-pastu u.t.t. Protams, ja atnāks kāds, kas grib ķengāties un citiem uzbrukt šī persona ātri tiks izraidīta no telpas - tomēr ceru, ka kaut kas tāds nenotiks. Ja notiks un problēma atkārtosies domāsim par lielāku drošību un/vai kontroli, bet kamēr tas nav nepieciešams nevajag lietas pārspīlēt.
Grupā piedalās arī profesionāls - terapeite, kas vada sarunu. Tomēr grupas mērķis nav kādu pārmacīt vai "ārstēt", bet vienkārši ļaut cilvēcigi izrunāties.
Diakonijas centrs ir bijis ļoti pretīmnakošs, tāpēc tikšanās notieks pie viņiem. Viņiem arī ir liela pieredze no dažādu atbalstu grupu vadīšanas.
wizard
| 09.10.2007. - 20:47:05
ceru, ka psihoterapete ne tāda kā Poiša, vai kā tur to smieklīgu dāmu sauc:))))))
ceru, ka psihoterapete ne tāda kā Poiša, vai kā tur to smieklīgu dāmu sauc:))))))
mia
| 12.10.2007. - 12:02:14
varbūt vajadzētu izveidot arī atbalsta grupu arī pašiem LGBT cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar savas seksuālās orientācijas pieņemšanu un iznākšanu no skapja? Tas būtu lietderīgi arī jauniem cilvēkiem, kas nesen sākuši apzināties kas viņi ir, jo atceros savus pusaudžu gadus, bija traki, jo es nezināju ko darīt un kur meklēt palīdzību, jo tad vispār neviens par to nerunāja
varbūt vajadzētu izveidot arī atbalsta grupu arī pašiem LGBT cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar savas seksuālās orientācijas pieņemšanu un iznākšanu no skapja? Tas būtu lietderīgi arī jauniem cilvēkiem, kas nesen sākuši apzināties kas viņi ir, jo atceros savus pusaudžu gadus, bija traki, jo es nezināju ko darīt un kur meklēt palīdzību, jo tad vispār neviens par to nerunāja
grifs
| 12.10.2007. - 12:10:37
Neuztveriet to kā kritiku, bet cilveks savā būtība ir slinks. Atbalsta grupa ir laba socializēšanās metode, bet ja cilveks meklēs informāciju, viņš to noteikti meklēs pēc iespejas tuvāk sev, pēc iespejas anonīmāk. Un tas nozīmē, ka par visiem jautajumiem, kas varētu skart gan vecakus, gan pašus GLBT cilvekus, vajadzētu būt informāciaji Mozaikas majas lapa vai kada cita visiem zināma un brīvi pieejamā vietā. principa tas ir visparīgais sabiedrības izglītošanas darbs. Bez tam, ja runāsim apr coming out, tad esesmu sapratis, ak cilveku nekada veida nedz var iedrošinat ne arī piespiest iziet no skapja. Vienkarsi ir jāsakrīt tādai apstākļu sakritībai, kura cilveks jūtas ērti, kad viņš ir attīstījies tik tālu, ka viņš to spēj. Cik man ir radusies sajūta, atd atbalsta grupa var radīt tikai piemēru, dot informāciju un teorētiski apskatīt dažādus iespējamos pēc coming out scenārijus, bet diez vai tieši ietekmēs to, ka cilveks velēsies iziet ara no skapja. Liela mēra tas pat ir atkarīgs no cilveka personības. ja cilvēks ir gatavs atnākt uz šādu grupu, tad tas jau nozīme, ka vinš ir gatavs nākt āra no skapja, bet ja cilveks nav gatavs, tad viņš diez vai meklēs šādas grupas palīdzību.
Neuztveriet to kā kritiku, bet cilveks savā būtība ir slinks. Atbalsta grupa ir laba socializēšanās metode, bet ja cilveks meklēs informāciju, viņš to noteikti meklēs pēc iespejas tuvāk sev, pēc iespejas anonīmāk. Un tas nozīmē, ka par visiem jautajumiem, kas varētu skart gan vecakus, gan pašus GLBT cilvekus, vajadzētu būt informāciaji Mozaikas majas lapa vai kada cita visiem zināma un brīvi pieejamā vietā. principa tas ir visparīgais sabiedrības izglītošanas darbs. Bez tam, ja runāsim apr coming out, tad esesmu sapratis, ak cilveku nekada veida nedz var iedrošinat ne arī piespiest iziet no skapja. Vienkarsi ir jāsakrīt tādai apstākļu sakritībai, kura cilveks jūtas ērti, kad viņš ir attīstījies tik tālu, ka viņš to spēj. Cik man ir radusies sajūta, atd atbalsta grupa var radīt tikai piemēru, dot informāciju un teorētiski apskatīt dažādus iespējamos pēc coming out scenārijus, bet diez vai tieši ietekmēs to, ka cilveks velēsies iziet ara no skapja. Liela mēra tas pat ir atkarīgs no cilveka personības. ja cilvēks ir gatavs atnākt uz šādu grupu, tad tas jau nozīme, ka vinš ir gatavs nākt āra no skapja, bet ja cilveks nav gatavs, tad viņš diez vai meklēs šādas grupas palīdzību.
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Our website uses cookies. If you continue navigating we consider that you accept their use.