grifs
|
26.01.2008. - 01:29:27
Njā - bet tā arī daudzi īsti neatbild uz diskusijas jautājumu - būtu gatavs vai nebūtu...
Es par sevi teikšu, ka BŪTU.
Protams, mēs varam te padiskutēt par to, ka protams labāk ir bioloģiskais bērns, taču arī šeit ir savas problēmas. Proti - ja adocijas gadījumā tu kā indivīds vai kā pāris iegūsti bērnu, tad bioloģiskā veidā tas ir iespējams tikai piedaloties pretējā dzimuma cilvēkam - tātad tādam, kas būs trešais šajā ģimenē. Tāpēc jautājums ir diezgan sarežģīts, kādu bērnu katrs vēlētos, jo vienā gadījumā bērns nav īsti savs, bet otrā gadījumā tas ir jādala ar vēl otru bioloģisko vecāku. Un iespējams, ka tas ir iemesls kāpēc daudzi nemaz nevēlas bērnus, jo ar šiem faktoriem ir jārēķinās.
Bet vispār runājot par pēcnācējiem, vai gadījumā mums nevajadzētu tā globāli padomāt par savu esošo attiecību pacelšanu jaunā līmenī - proti -ŗadot šos pēcnācējus pašiem, negaidot valsts atbalstu, jo nesvarīgi no tā, ka’ds tu esi un kāds ir tavu attiecību statuss, bioloģisko bērnu neviens tev nevar liegt.
Bez tam man šķiet, ka daudzi tie, kuri pašlaik saka, ka bērnus negribēdu dažādu iemeslu dēļ, vienkārši neapjauš to lepnumu un prieku, ko bērns var radīt dzīvē. Jā - protams tas nozīmē atteikšanos no dažādām dzīves lietām, kas varbūt līdz šim bijušas svarīgas, bet vai pēcnācējs - jaunas dzīvības radīšana nav pietiekošs iemesls, lai mainītu savu dzīvi, savus paradumus?