optimisms/оптимизм
costeek | 12.02.2008. - 00:57:18 | Views: 1539
pēc 30 nav jēgas dzīvot... latvijā nav jēgas dzīvot... man neviena nav, tāpēc nav jēgas dzīvot... mani pameta - nav jēgas dzīvot... es vairs nekād nemīlēšu un nav jēgas dzīvot... man nav seksa un dzīve ir beigusies... hej, cilvēki! varbūt pasmaidiet? varbūt paskatities debesīs? nezin’.. varbūt mīlēt sevi? ;) dzīve atkarīga tikai nokatra no mums :)
после 30 нет смысла жить... в латвии нет смысла жить... у меня никого нет, поетому нет смысла жить... меня бросили, поетому нет смысла жить... меня бросили, поетому нет смысла жить... у меня нет секса и поетому жизнь закончилась... хей, люди! может улыбнётесь? может посмотрите на небо? может.. может любить себя? ;) жизнь зависит только от нас самих! :)
Replies (7)
budists
| 12.02.2008. - 08:46:14
jauks pieteikums diskusijai:)
mai ir viens draugs ap 30. vinam ari tadas domas. sakuma jautaju kas notiek vai ir nepeiciesama mana palidziba vins ska ka vinam ir depresija. psihiatrija nav mana specializacija, bet no medic viedokla varam ari mes ko lidzet bet... vinam labak depresija:)) apnika man un pajautaju: vai ka simptoms vinam pie visa ta nav caurejas, abildeja ka nav. pateicu vinam ka ta nav ta pati smagaka deprsijas forma. ja bus caureja tad jau nopietni, kamer nav var dzivot:))))
vairs nesudzas man pa depresiju:)))
ta ir cilveku grupa, ari sajas sitacija, kuriem LOTI gribas pieverst sev uzmanibuar visadiam panemieneim. lai vinus pazelo un par viniem parupejas.
saubos ka tadi kur brauks, ko mainis un sadi cilveki netaisis ari pasnavibu parak sevi mil:)
lausim viniem dzivot ka tiem gribas, bet dazreiz apjautajaties vai nav tiem istajuses depresijas smaga forma ar caureju:)):))))
jauks pieteikums diskusijai:)
mai ir viens draugs ap 30. vinam ari tadas domas. sakuma jautaju kas notiek vai ir nepeiciesama mana palidziba vins ska ka vinam ir depresija. psihiatrija nav mana specializacija, bet no medic viedokla varam ari mes ko lidzet bet... vinam labak depresija:)) apnika man un pajautaju: vai ka simptoms vinam pie visa ta nav caurejas, abildeja ka nav. pateicu vinam ka ta nav ta pati smagaka deprsijas forma. ja bus caureja tad jau nopietni, kamer nav var dzivot:))))
vairs nesudzas man pa depresiju:)))
ta ir cilveku grupa, ari sajas sitacija, kuriem LOTI gribas pieverst sev uzmanibuar visadiam panemieneim. lai vinus pazelo un par viniem parupejas.
saubos ka tadi kur brauks, ko mainis un sadi cilveki netaisis ari pasnavibu parak sevi mil:)
lausim viniem dzivot ka tiem gribas, bet dazreiz apjautajaties vai nav tiem istajuses depresijas smaga forma ar caureju:)):))))
maikls
| 12.02.2008. - 10:08:39
Ar aicinājumu pasmaidīt nekas nebūs līdzēts, te patiešām ir vajadzīgas psihoterapijas metodes. Un tas nenozīmē, ka obligāti jāiet pie kāda psihologa/psihiatra - vienkārši vajag sevi paanalizēt un censties uz sevi paskatīties no malas. Tas ir ļoti grūti, ir grūti saņemties to darīt, ir grūti neaizbēgt no sevis, no sava tukšuma, bet tas ir tā vērts; man liekas, ka tas ir vienīgais ceļš.
Manuprāt, depresija visos gadījumos ir rezultāts bēgšanai no patiesības un realitātes, bēgšanai no sevis. Arī alkohols, narkotikas, TV skatīšanās, datorspēles vairumā gadījumu ir bēgšana no sevis un no realitātes.
Starp gejiem (par lesbietēm nemāku teikt, nav bijis saskarsmes) ir ārkārtīgi daudz depresīvu un pašnāvnieciski noskaņotu cilvēku; gandrīz ar visiem man pazīstamajiem gejiem ir nācies runāt gan par vienu, gan par otru. Bet tā manā izpratnē ir garīgās veselības/saprāta pazīme. Praktiski visiem cilvēkiem ir dziļas garīgās veselības problēmas, mūsdienu sabiedrībā nav iespējams atrast nevienu garīgi veselu cilvēku. Taču lielākā daļa to neapzinās, dzīvi cenšas aizpildīt ar ikdienišķām lietām, izmantojot gatavus šablonus un dzīves modeļus... garīgas slimības un to neārstēšana sabiedrībā ir norma.
Savukārt geji (tie, kas savu orientāciju neslēpj vismaz no sevis) nevar izmantot šos gatavos dzīves modeļus, šablonus, tradīcijas, normas; geji ir spiesti meklēt citus dzīves risinājumus, modeļus. Geji ir spiesti vairāk domāt, meklēt, radīt. Tas agrāk vai vēlāk noved pie atskārsmes par dzīves, pasaules bezjēdzīgumu. Tātad šī atziņa ir rezultāts domāšanai un meklējumiem, tā norāda uz to, ka cilvēks ir saprātīgāks par vairumu cilvēku.
Turklāt visa laicīgā vara un visa garīgā vara ir vērsta uz to, lai cilvēkiem neļautu domāt un būt saprātīgiem, jo tikai nedomājoši cilvēki ir ar mieru klanīties valsts un baznīcas priekšā; visas valstiskās un reliģiskās struktūras balstās uz nedomājošiem cilvēkiem, un tas ir tikai loģiski, ka šīs struktūras rūpējas par to, lai arī turpmāk cilvēki nedomātu un sekotu visām tradīcijām, normām utt.
Bet tā kā šo valstisko un reliģisko struktūru darbības metodes ir vērstas uz tradicionāli orientētiem cilvēkiem un tradicionālām ģimenēm, tad uz gejiem šī smadzeņu skalošana iedarbojas mazāk (un tieši tāpēc valsts un baznīca tik ļoti vēršas pret gejiem - viņi apdraud šo struktūru pastāvēšanu). Līdz ar to geji saglabā vairāk nevainīguma, šķīstības, ir jūtīgāki, apzinošāki. Un tas ir neizbēgami, ka šāds jūtīgs cilvēks, kas redz apkārt notiekošo, kļūst depresīvs un neredz jēgu ne savai, ne citu dzīvei.
Es nesaku, ka jēgas nav, bet nezinu, vai to ir iespējams atrast, pirms nav iziets cauri depresijai un jēgas neredzēšanas periodam. Varbūt ir nepieciešama vilšanās, neatrodot jēgu ārpus sevis, lai to sāktu meklēt un atrastu sevī.
Ar aicinājumu pasmaidīt nekas nebūs līdzēts, te patiešām ir vajadzīgas psihoterapijas metodes. Un tas nenozīmē, ka obligāti jāiet pie kāda psihologa/psihiatra - vienkārši vajag sevi paanalizēt un censties uz sevi paskatīties no malas. Tas ir ļoti grūti, ir grūti saņemties to darīt, ir grūti neaizbēgt no sevis, no sava tukšuma, bet tas ir tā vērts; man liekas, ka tas ir vienīgais ceļš.
Manuprāt, depresija visos gadījumos ir rezultāts bēgšanai no patiesības un realitātes, bēgšanai no sevis. Arī alkohols, narkotikas, TV skatīšanās, datorspēles vairumā gadījumu ir bēgšana no sevis un no realitātes.
Starp gejiem (par lesbietēm nemāku teikt, nav bijis saskarsmes) ir ārkārtīgi daudz depresīvu un pašnāvnieciski noskaņotu cilvēku; gandrīz ar visiem man pazīstamajiem gejiem ir nācies runāt gan par vienu, gan par otru. Bet tā manā izpratnē ir garīgās veselības/saprāta pazīme. Praktiski visiem cilvēkiem ir dziļas garīgās veselības problēmas, mūsdienu sabiedrībā nav iespējams atrast nevienu garīgi veselu cilvēku. Taču lielākā daļa to neapzinās, dzīvi cenšas aizpildīt ar ikdienišķām lietām, izmantojot gatavus šablonus un dzīves modeļus... garīgas slimības un to neārstēšana sabiedrībā ir norma.
Savukārt geji (tie, kas savu orientāciju neslēpj vismaz no sevis) nevar izmantot šos gatavos dzīves modeļus, šablonus, tradīcijas, normas; geji ir spiesti meklēt citus dzīves risinājumus, modeļus. Geji ir spiesti vairāk domāt, meklēt, radīt. Tas agrāk vai vēlāk noved pie atskārsmes par dzīves, pasaules bezjēdzīgumu. Tātad šī atziņa ir rezultāts domāšanai un meklējumiem, tā norāda uz to, ka cilvēks ir saprātīgāks par vairumu cilvēku.
Turklāt visa laicīgā vara un visa garīgā vara ir vērsta uz to, lai cilvēkiem neļautu domāt un būt saprātīgiem, jo tikai nedomājoši cilvēki ir ar mieru klanīties valsts un baznīcas priekšā; visas valstiskās un reliģiskās struktūras balstās uz nedomājošiem cilvēkiem, un tas ir tikai loģiski, ka šīs struktūras rūpējas par to, lai arī turpmāk cilvēki nedomātu un sekotu visām tradīcijām, normām utt.
Bet tā kā šo valstisko un reliģisko struktūru darbības metodes ir vērstas uz tradicionāli orientētiem cilvēkiem un tradicionālām ģimenēm, tad uz gejiem šī smadzeņu skalošana iedarbojas mazāk (un tieši tāpēc valsts un baznīca tik ļoti vēršas pret gejiem - viņi apdraud šo struktūru pastāvēšanu). Līdz ar to geji saglabā vairāk nevainīguma, šķīstības, ir jūtīgāki, apzinošāki. Un tas ir neizbēgami, ka šāds jūtīgs cilvēks, kas redz apkārt notiekošo, kļūst depresīvs un neredz jēgu ne savai, ne citu dzīvei.
Es nesaku, ka jēgas nav, bet nezinu, vai to ir iespējams atrast, pirms nav iziets cauri depresijai un jēgas neredzēšanas periodam. Varbūt ir nepieciešama vilšanās, neatrodot jēgu ārpus sevis, lai to sāktu meklēt un atrastu sevī.
venuss
| 12.02.2008. - 10:44:26
Ko teica E. Veidenbaums - "pacieties , debesīs labāki ies !. Mērķus dzīve’jau var uzstādīt ļoti augstus , bet nedrīkst lekt uz ecešām , ja kas tik ātri neveicas kā gribētos . Visam savs laiks . Un nevar gribēt , lai jaunībā jau būtu visa kā gana . Liela nauda , labs darbs , mīlams cilvēks pie sāniem , un droša nākotne .
Ko teica E. Veidenbaums - "pacieties , debesīs labāki ies !. Mērķus dzīve’jau var uzstādīt ļoti augstus , bet nedrīkst lekt uz ecešām , ja kas tik ātri neveicas kā gribētos . Visam savs laiks . Un nevar gribēt , lai jaunībā jau būtu visa kā gana . Liela nauda , labs darbs , mīlams cilvēks pie sāniem , un droša nākotne .
janisl202
| 13.02.2008. - 01:12:24
Veidenbaums arī teica - "Veltīgi dzīvot, veltīgs ir darbs, tāpat dzīves beigās tevi zemē grauž tārps" Laikam jau velti meklēt jēgu bezjēdzībā, bet par to skumt arī nav vērts. Jāizbauda, ko dod izbaudīt un nevajag sevi apgrūtināt ar nevajadzīgiem apgrūtinājumiem, jādara tikai tas kas sagādā prieku, tad arī dzīve būs savādāka, tikpat bezjēdzīga kā iepriekš, bet vismaz nebūs ar degunu pa dubļiem jābrauc. Gan nāve beigās visu pati saliks pa īstajiem plauktiņiem.
Veidenbaums arī teica - "Veltīgi dzīvot, veltīgs ir darbs, tāpat dzīves beigās tevi zemē grauž tārps" Laikam jau velti meklēt jēgu bezjēdzībā, bet par to skumt arī nav vērts. Jāizbauda, ko dod izbaudīt un nevajag sevi apgrūtināt ar nevajadzīgiem apgrūtinājumiem, jādara tikai tas kas sagādā prieku, tad arī dzīve būs savādāka, tikpat bezjēdzīga kā iepriekš, bet vismaz nebūs ar degunu pa dubļiem jābrauc. Gan nāve beigās visu pati saliks pa īstajiem plauktiņiem.
© Lesbi.lv. Visas tiesības aizsargātas.
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Contacts | Advertise | Terms of Service | Privacy Policy |
Our website uses cookies. If you continue navigating we consider that you accept their use.